1961. gadā Brenner et al pirmo reizi atklāja mRNS kā starpposma iedzimtu vielu centrālajā dogmā (no DNS, uz RNS un olbaltumvielām). 1990. gadā in vitro transkribētas mRNS tika pilnībā ekspresētas ar tiešu injekciju zīdītāju šūnās, pirmo reizi veiksmīgi demonstrējot, ka mRNS var ekspresēt in vivo un ka var izstrādāt uz mRNS balstītas vakcīnas.
Kopš tā laika mRNS strukturālais modelis, rediģēšana, piegāde un citas saistītās tehnoloģijas ir strauji attīstījušās. Un ex vivo mRNS pirmo reizi tika transficētas dendrītiskajās šūnās 2002. gadā klīniskajā pētījumā, lai stimulētu citotoksiskas T-šūnas pret vēzi. 2020. gadā tika apstiprinātas mRNS vakcīnas pret koronavīrusa slimību 2019 (COVID-19), kas vēl vairāk palielināja interesi un cerības uz mRNS. Pašlaik tiek aktīvi pētītas uz mRNS balstītas vakcīnas un zāles dažādu slimību, tostarp infekcijas slimību, vēža un olbaltumvielu/enzīmu deficīta, ārstēšanai.
MRNS in vitro sintēze
5' vāciņa modifikācija
PolyA modifikācija
Nukleotīdu modifikācija
mRNS piegādes sistēma
mRNS vakcīnas
mRNS terapija
pārējie
mRNS reaģents
|
mRNS CDMO pakalpojumi
|
Pakāpe | Piegādes | specifikācija | Aplikācijas |
nav GMP | Zāļu viela, mRNS | 0.1–10 mg (mRNS) | Preklīniskie pētījumi, piemēram, šūnu transfekcija, analītisko metožu izstrāde, pirmsstabilitātes pētījumi, preparātu izstrāde |
Zāļu produkts, LNP-mRNS | |||
GMP, sterilitāte | Zāļu viela, mRNS | 10 mg ~ 70 g | Jaunu zāļu izpēte (IND), Klīnisko pētījumu atļauja (CTA), Klīnisko izmēģinājumu piegāde, Bioloģiskās licences pieteikums (BLA), Komerciālas piegādes |
Zāļu produkts, LNP-mRNS | 5000 flakonu vai pilnšļirču/kārtridžu |